Svinot Kristības sakramentu, priesteris uzliek krustu zīdainim, kas no šī brīža kļūst par jaunā Baznīcas locekļa pavadoni. Kristietim vienmēr ir jānēsā krusts uz sevi un nekad un nekur to jānoņem līdz nāvei. Krusts "vienmēr ticīgajiem ir lielais spēks, kas atbrīvo no ikviena, īpaši no neredzamo ļauno ienaidnieku netaisnības," - raksta svētais taisnais I.Kronštadtskis.